“Labā vēsts mūs aicina pārtraukt melot sev. Dievišķās žēlastības saldā vēsts mūs glābj no pašapmāna. Tā mūs attur noliegt, ka, lai arī Kristus uzvarēja, mēs joprojām cīnāmies ar iekāri, mantkārību un lepnību. Kā grēcinieks, kas ir ticis izglābts, es varu atzīt, ka bieži esmu nelaipns, viegli aizkaitināms, dusmīgs un necienīgi izturos pret saviem tuvākajiem. Dodoties uz dievkalpojumu, es savus baltos cimdus varu atstāt mājās un atzīties, ka esmu izgāzies. Dievs ne tikai mīl mani tādu, kāds es esmu, bet arī pazīst. Tādēļ man nav jāuzklāj garīgā kosmētika, lai kļūtu Viņam tīkams. Es varu pieņemt savu nabadzību, bezspēcību un trūkumu. (..) Dzīvot žēlastībā nozīmē atzīt visu savas dzīves stāstu – gan gaišās, gan tumšās puses. Paskatoties uz savu tumšo pusi, es uzzinu, kas es esmu un ko nozīmē Dieva žēlastība. Tomass Mertons ir teicis: “Svētais nav tas, kas dara labu, bet tas, kas ir piedzīvojis Dieva labestību.””–B.Menings
Labā vēsts
