Ikdienā Jēzus mūs aicina: “Skatieties, esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad pienāks laiks!” [Mk 13, 33]. Kā palikt nomodā? Ko tas nozīmē tieši manā ikdienā? Vai nomods ir tikai lūgšana, vai tomēr kaut kas vairāk? Šo jautājumu vadīta, pirms vairākiem gadiem iepazinos ar Sv. Ignāciju no Lojolas un viņa garīgumu.
Mans pirmais solis bija Džeimsa Mārtina SJ grāmata “Jezuītu ceļvedis (gandrīz) visā”, kas vieglā un vienkāršā veidā stāsta par Ignācisko garīgumu. Šī grāmata iedvesmoja uzsākt garīgo praksi – mēģināt katru dienu noteiktu laiku pavadīt kopā ar Dievu. Sāku apņēmības pilna trenēties. Bet bez trenera (garīgās vadības) un treniņa plāna šī apņēmība noplaka ikdienas pienākumu priekšā. Sāku lūgt Dievu, lai Viņš man dāvā garīgo vadītāju, lai palīdz atrast veidu kā izdzīvot šos vingrinājumus, par ko man bija nojauta, ka tas ir kaut kas ļoti, ļoti vērtīgs.
2018. gadā latviešu valodā tika izdota Ignācija Lojolas grāmata “Garīgie Vingrinājumi”. Jāpiekrīt, ka šis izdevums ir paredzēts garīgajiem vadītājiem kā rokasgrāmata vai palīglīdzeklis, kas rekolektantiem ir grūti izprotams. Mēģināju tajā iedziļināties kopā ar bijušo draudzes priesteri Pāvilu Kamolu. Bet priesterim pārceļoties, arī mana iniciatīva samazinājās. Turpināju lūgt Dievu, lai palīdz manos meklējumos, lai piepilda manas ilgas pēc šī “ļoti, ļoti vērtīgā”.
Aglonā manās rokās nonāca Latvijas jezuītu kopienas buklets par klusuma rekolekcijām un garīgo formāciju – vārdi, kas atbalsojās sirdī. Nojautu, ka es šo bukletu noteikti izmantošu, bet tas dažādu iemeslu dēļ kādu mirkli vēl palika plauktā. Šī gada sākumā to atkal sameklēju, jo vēlējos pieteikties un izmantot klusuma rekolekcijas kā mazu atelpu no ikdienas pienākumiem. Vēl mirkli apdomāju, kurai jezuītu māsai vai brālim lai zvana, jo gan bukletā, gan www.jezuiti.lv ir iespēja izvēlēties gan rekolekciju veidu, gan garīgo vadītāju. Izvēlējos zvanīt māsai Brigita SJE, jo viņa bija atbildīga par tuvākajām nedēļas nogales klusuma rekolekcijām. Pieteicos tām šī gada marta beigās (protams, tās vēlāk tika atceltas COVID19 dēļ), un ieminējos, ka mani interesē arī sv. Ignācija garīgie vingrinājumi ikdienā, ka esmu par tiem lasījusi un mazliet mēģinājusi. Nepārspīlēšu, ja teikšu, ka māsas “satvēriens” bija pārsteidzoši stingrs, bet vienlaikus maigs un atvērts jau no pirmās sarunas. Māsa piedāvāja uzreiz sākt ikdienas rekolekcijas pēc sagatavota plāna. Ja klosermāsām/brāļiem vai priesteriem, arī lajiem šīs rekolekcijas ilgst mēnesi, tad tiem, kas neatrod laiku vai nav iespējas (ģimenes vai darba dēļ) šis plāns ir sagatavots 32. nedēļu garumā. Dievs atbildēja arī uz manām lūgšanām par garīgo vadību, jo māsa Brigita piekrita būt līdzgaitnieks šajā ceļā. Vienojāmies, ka katru nedēļu tiksimies tiešsaistē (zoom, whatsup vai skype) un reizi mēnesī – klātienē. Mazliet pārsteigta, ka viss tik labi sakārtojies ar vienu telefona zvanu un priecīga par gaidāmo garīgo ceļojumu zem nosaukuma “kaut kas ļoti, ļoti vērtīgs”, uzsāku rekolekcijas!
Turpinājums sekos
Santa Jaujeniece