Ieej pats sevī, atver savu sirdi

Kungs teica Ābramam: „Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.” (Rad 12,1-2)
Dievs vēršas pie Ābrama un viņam pavēl: Lékh lékha. Lai ebrejiski pateiktu „ej prom no šejienes”, pietiek ar vienu lékh , tomēr, burtiski tulkojot katru vārdu, sanāktu „ieej pats sevī”, t.i., „atver savu sirdi, lai dzirdētu”.
Ābramam norāde, no kurienes iziet un uz kurieni doties, ir kā Dieva aicinājums atgriezties ieklausoties, kas viņa izceļošanai – tā ģeogrāfiskajā kontekstā, vēl pieliek klāt kādu personisku aspektu. Katra Dieva dotā misija bagātina tās veicēju. Tieši tava paša priekam un labumam Dievs tevi mudina Viņu pazīt. Ābramam Viņš paskaidro, kādēļ pieprasa visu palikt: „Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.” Ādams paradīzē noslēpjas no Kunga balss, Ābrams pretēji – Viņam atbild: Hineini – „Lūk, es!”
Ādams – cilvēks, kurš pat būdams paradīzē Dievam atbild ar „nē”, un tas norāda uz to, ka cilvēks vienmēr ir brīvs izvēlei atsaukties Dievam vai Viņu noraidīt. Kungs viņam jautā „Kur tu esi?” ne tādēļ, ka Ādams pats ir „apjucis”, bet tādēļ, ka Dievs viņu ir pazaudējis. Dievs viņu vairs neatrod, jo Ādams viņam ir pagriezis muguru, pārrāvis ar Viņu vienotību un draudzību. Tad, kad Visvarenais meklē cilvēku, iedzimtā grēka aklumā cilvēks tumsā grābstoties meklē Dievu. Viņš vairs neatpazīst savu Tēvu un atbalss veidā atkārto: „Bet Tu kur esi?”
Arī mēs kā Ādams varam dzirdēt Dieva balsi, kura mums jautā: „Kur tu esi?” Tas ir garīgā līmeņa jautājums. Viņš zina, kur mēs esam, mēs varam noslēpties tikai paši no sevis, bet ne no Dieva. Un tādēļ, ja neesam apzinājušies savas eksistences stāvokli, nevarētu ne uzsākt savu ceļojumu, ne ļaut lai vēsture turpinās. Tad jebkura ceļa sākumā ir nepieciešams sagatavoties klausīties Dievā. Tāda dārga ebreju tradīcija Shemà israel – „Klausies, Izraēl” drīzāk ir nevis aicinājums ieklausīties Visvarenā balsī, bet klausīties un saprast Viņu ar savu sirdi, kura ir tā tikšanās vieta ar Kungu.