Kādā dienā, kad Jēzus pēc nogurdinoša ceļojuma pa Galileju bija kopā ar mācekļiem atgriezies Kafarnaumā, Viņš apsēdās un, pieaicinājis sev klāt savus divpadsmit tuvākos draugus, tiem sacīja: “Ja kas grib būt pirmais, tas lai ir no visiem pēdējais un visu kalps” (Mk. 9:35). Pēdējais!? Neviens negrib būt pēdējais! Jau otrā vieta sagādā pietiekami daudz sāpju un neērtību! Taču Jēzus visu apgriež ar kājām gaisā. Viņa acīs vērtīgākais nav tas, kurš meklē slavu un ērtības, bet gan tas, kurš ir gatavs atteikties no ērtībām un augsta stāvokļa, lai kalpotu. Jēzus izpratnē “pēdējais” ir pirmais pazemībā un kalpošanā, pirmais Dieva acīs. Un Viņš zina, ko no mums prasa, jo pats bija tāds – pazemīgi mazgādams ceļa putekļus un dubļus no savu mācekļu kājām. Kāds autors raksta: “Dievam nav vajadzīga automašīna, ar kuru pārsniegt ātrumu, Dievam vajag ēzeli, ar kuru mierīgi iejāt pilsētā, kur Viņu sitīs krustā…” Sāksim kļūt klusāki un samazināsim ātrumu – lai neapdzenam Kristu.
“Ja kāds Man kalpos, to Mans Tēvs cels godā.” /Jņ.12:26/
